Publicerad 2014-09-03
Boazodoallu lea miljárdabisnes
Varas raportta mielde boazodoallu lea Suomas ja Ruoŧas miljárdaindustriija, mii addá barggu badjel 15 000 olbmui. Vaikko Ruoŧas leat eanet sihke boazodoallit ja bohccot, njuvvet Suomas čielgasit eanet go ránjás. Ruoŧas leat maid beali eanet spirevahágat go Suomas, muhto das fuolakeahttá beali unnit spirebuhtadusat.
Ruoŧas leat eanet boazodoallit ja bohccot – Suomas njuvvet čielgasit eanet
Ruoŧa ja Suoma boazoindustriija veardádallan čájeha, ahte Ruoŧas leat binná eanet boazodoallit go Suomas. Ruoŧas ledje jagiid 2012-2013 4 678 boazodoalli ja Suomas 4 530 boazodoalli. Ruoŧas leat maiddái eanet bohccot go Suomas. Ruoŧas ledje ovddit dálvve 248 300 bohcco ja Suomas 191 600 bohcco. Boazodoalloguovlu gokčá Ruoŧas badjelaš beali viidodagas, 53 proseantta, go Suomas boazodoalloguovllu oassi riikka viidodagas lea dušše badjelaš goalmmádas, 36 proseantta. Suomas goittotge njuvvet bohccuid beali eanet go Ruoŧas. Suomas njuvve jagiid 2012–2013 91 172 bohcco (2 031 000 kilo) ja Ruoŧas dušše 45 562 bohcco (1 170 000 kilo). Suomas leat maid beali eanet njuovahagat go Ruoŧas, Suomas ledje dutkamuša áigge 19 njuovahaga ja Ruoŧas dušše gávcci njuovahaga.
Ruoŧas eanet spirevahágat – Suomas stuorát buhtadusat
Boraspiret goddet árvvu mielde Ruoŧas 50 000 bohcco jagis ja Suomas beali unnit, 25 000 bohcco jagis. Suomas goit mákset boazodoalliide vahágiin čielgasit eanet buhtadusaid go Ruoŧas. Suomas boazodoalliide máksojuvvojit spirebuhtadusat 72 653 000 euro jagis ja Ruoŧas 50 000 000 euro jagis. Dasa lea sivvan dat, go Suomas ovtta bohccos oažžu badjel beali stuorát buhtadusa go Ruoŧas. Suoma stáhta mávssii jagiid 2012-2013 ovtta bohccos 2 906 euro, go Ruoŧas spiriid goddin bohccos oaččui 1 060 euro.
Ruoŧas eanemus ruhta jorrá boazofitnodagain, mátkkoštan- ja duodjeealáhusas ja fievrredeamis
Ruoŧas boazoindustriijas johtá jahkásaččat 207 miljon euro (1,9 miljárdda Ruoŧa kruvnnu). Stuorámus supmit jorret boazodoallofitnodagain, mátkkoštan- ja duodjeealáhusas ja fievrredanfitnodagain. Dan maŋŋá eanemus boazodoalus ávkašuvvet Ruoŧas earret eará restauráŋŋat ja buvddat, joatkkaválmmaštanfitnodagat, náhkiid válmmašteaddjit ja njuovahagat, dien ortnegis. Boazoindustriija addá Ruoŧas barggu 5 200 olbmui. Eanemus bargit boazoindustriijas leat boazofitnodagain (3 439), mátkkoštan- ja duodjeealáhusas (610), fievrredanfitnodagain (543), eiseválddiin ja gielddain (200), joatkkaválmmaštanfitnodagain (185) ja njuovahagain (16). Raporta čájeha, ahte juohke boazu buvttada Ruoŧas 654 euro bálkán bargiide, 436 euro vearrun servodahkii ja 873 euro vuoitun fitnodagaide.
Raporta almmustahtto gaskavahku Roavvenjárggas
Jagiid 2012-2013 dahkkon čielggadeami leat ruhtadan Interreg IV:A Nord, Länsstŧrelden Norrbotten, Pajala Utveckling, Bálgosiid ovttastus, Lero Leather AB ja Polarica AB. Jurdda raportta čohkkemii vulggii bohccobiergo- ja náhkkefitnodagain (Polarica ja Kero), mat leat fuolas boazodoalu gánnahahttivuođa njiedjamis. Raporttas giddejit fuopmášumi maiddái spirepolitihkkii, boazoealáhusa ja sámekultuvrra árvvusatnimii, boazologuide ja sohkabuolvvamolsumiid álkidahttimii. Dain muitalit eanet almmustahttindilálašvuođas, mii álggii gaskavahku diibmu 12.00 Roavvenjárggas.
Aletta LakkalaYle Sápmi